Balss bija bezkaislīga un pieklājīga kā stjuartei vai telefonistei, vārdu izvēle izslēdza jebkuru pārpratumu.
— Vai viņa to saka mums? — Heijerijs čukstus vaicāja.
— Jādomā gan, — Mahass atbildēja.
— Un ko viņa teica?
— Nezinu. It kā, ka mēs sarunātos angliski, vai.
Heijerijs Firsts neziņā paraustīja plecus, norija siekalas un pievirzījās dīvainim tuvāk.
— Ei, mazais! — viņš uzbilda jau normālā balsī. — Mēs gan drīzāk runājam amerikāniski.
Uz paneļa steidzīgi ieņirbējās burti un pa zilbēm veidojās vārdi:
VALODA NOTEIKTA
Un pēc tam:
LŪDZU NOSKAIDROJIET PERSONĪBU
Tā pati melodiskā balss sacīja:
— Esiet tik laipns un nosauciet savu vārdu, uzvārdu un arī galaktisko numuru, pirms izteiksiet savas vēlēšanās.
Nu bija Mahasa kārta neziņā paraustīt plecus.
— Sper vaļā, Heijerij! Ko tas var kaitēt? Pasaki viņai…
Heijerijs Firsts, vēl arvien vilcinādamies, iesāka:
— Mans … hm … vārds ir Bertrāns Lourenss Framptons …
— Bertrāns … — Mahass izbrīnījās. — Lai nu kas, bet … — Un viņš iespurcās.
— Aizveries, Mahas! — Heijerijs Firsts bija galīgi apjucis un nezināja, ko darīt. — Klausies, kas tas, pie velna, par galaktisko numuru?
— Kas to lai zina. Pasaki sociālās nodrošināšanas numuru…
— E-e… 339-24-3775…