— Jā, man jau arī. — Te Mahass paklupa pret kon- taktbloku. — Tas vēl tas mazākais, ka mēs apstulbām. Visā Četrdesmit otrajā ielā nav elektrības. Kamēr policija nav atradusi, kur tas suns aprakts, mums šī padarīšana jāatvieno.
Heijerijs Firsts pamāja ar galvu un sāka meklēt kabatā skrūvgriezi.
— Un tas jāizdara, pirms salabos strāvas padevi Četrdesmit otrajā.
Viņš kāpa lejup uz pagrabu. Mahass vilkās no muguras. Kopīgiem spēkiem viņi atvienoja melno kabeli, satina to nelielā ritulī un atstāja izstādes ēku pa to pašu ceļu, pa kuru bija nākuši.
Pie visām Četrdesmit otrās ielas kontrolakām jau rosījās līniju montieri, automašīnas īgni rūca, apbraukdamas sarkanos lukturus. Divi pārguruši, izmocījušies cilvēki kājām nogāja sešpadsmit kvartālus, līdz sasniedza darbnīcu. Pie durvīm (kuras bija drusku izspiedušās uz āru, kaut gan viņi to nepamanīja) Mahass apstājās un, izvandījis kabatas, sarūgtināts izlamājās:
— Velns ar ārā, Heijerij! Vai tev atslēga ir līdzi? Es laikam savu esmu kaut kur pazaudējis …
F. Pols
NOLAUPĪTAIS ĶERMENIS
Diezin vai mums var pārmest nepietiekami operatīvu rīcību. Ceturtdien šis tauku blāķis Van Pelts pirmo reizi uzradās Pentagonā, bet jau nākamajā pirmdienā manis komandēta vienība — simt trīsdesmit pieci kareivji pilnā apbruņojumā — ielenca veča midzeni.