Viņam tas ne sevišķi patika. Taču neko citu es arī nebiju gaidījis. Tiklīdz smagās mašīnas iebrauca pagalmā, viņš izskrēja ārā no mājas.
— Lasieties prom! Tūliņ pat! Tas ir privātīpašums, un jums nav nekādu tiesību te ielauzties! Es to necietīšu, vai dzirdat? Vācieties projām!
Izkāpis no džipa, itin mierīgi stādījos priekšā.
— Pulkvedis Vindermīrs, ser. Man pavēlēts nodrošināt jūsu laboratoriju apsardzi. Lūdzu iepazīstieties — te ir pavēles kopija.
4 īso 49
Viņš rūca un šņāca, bet galu galā izrāva papīru man no rokas. Neko darīt, to bija parakstījis pats ģenerālis Folensbijs! Es atturīgi klusēju; viņa paša interesēs gribēju, lai neizraisītos lieki asumi. Vispār bez galējas nepieciešamības es cenšos civilistus neno- skaņot pret sevi. Taču viņš acīmredzot par savām interesēm nedomāja.
— Van Pelts! — viņš iebrēcās. — Tātad šis pērkamais riebeklis …
Es vērīgi klausījos. Viņš neapšaubāmi bija formā. Kategoriski paziņoja, ka Van Peltam, viņa agrākajam līdzstrādniekam, neesot bijis nekādu tiesību informēt Pentagonu par iespējām izmantot Horna efektu militāros nolūkos. Sevišķi spēcīgu iespaidu atstāja viņa leksika; pat veca karavīra ausīm tā šķita pārlieku izteiksmīga.