Galu galā man nācās viņu pārtraukt:
— Doktor Horn, ģenerālis man uzdeva pateikt, ka viņš personīgi garantē armijas neiejaukšanos jūsu darbā. Runa ir vienīgi par laboratoriju drošību. Ceru, jūs saprotat, ser, cik svarīga ir drošība.
— Drošība! Klausieties, leitnant, es necietīšu .. •
— Pulkvedis Vindermīrs, ser.
— Pulkvedis, leitnants, ģenerālis, velns parāvis, vai nav vienalga! Uzklausiet mani! Horna efekts ir mans personiskais īpašums; tas nepieder ne jums, ne Van Peltam, ne valdībai, — tikai man! Es pētīju personības sašķelšanas problēmu, kad jūs vēl nebijāt šinī pasaulē …
— Drošība, ser! — es noskaldīju.
Viņš neizpratnē pablenza uz mani; es pamāju ar galvu uz šofera pusi.
— Viņam, doktor Horn, nav speciālās atļaujas, bez kuras pie slepenas informācijas nevienu nedrīkst pielaist, — es paskaidroju. — Viss kārtībā, O'Heir, varat būt brīvs.
Seržants O'Heirs pielika roku pie cepures un aizbrauca.
Es pieklājīgi teicu:
— Doktor Horn, saprotiet taču, es atrodos šeit, lai jums palīdzētu. Ja kaut ko vajadzēs, dodiet tikai mājienu — es visu sagādāšu. Pat, ja jums rastos vēlēšanās aizbraukt uz pilsētu, arī to varēs izdarīt. Protams» labāk mūs brīdināt savlaicīgi — divdesmit četras stundas iepriekš, lai pagūtu atbilstoši sagatavot brauciena maršrutu …
Viņš atbildēja īsi: