Marķīzs Dešalabrs tūdaļ sāka šo retumu meklēt. Nekad Kristofers Kolumbs savā Amerikas atklāšanā nebija parādījis tādu dedzību; Vasko de Gama, meklēdams Indiju, nekad nebija rīkojies ar tādu neatlaidību kā marķīzs Dešalabrs, dzīdams pēdas savai bībelei., Amerika atradās starp 70.ziemeļu un 54.dienvidu platuma grādiem. Indija bija mekējama šaipus un viņpus Gangas, bet marķīza Dešalabra bībele nebija atrodama ne uz viena platuma grāda — ne šaipus, ne viņpus Sēnas. Un tā, lūk, galarezultāts bija tas, ka Vasko de Gama atrada Indiju; Kristofers Kolumbs uzzēģelēja Ameriku, bet marķīzs Dešalabrs varēja meklēt no ziemeļiem līdz s,^ dienvidiem, no austrumiem līdz rietumiem, viņš tomēr neatrada savu vi bībeli.

Bet ja tā bija un palika neatrodama, jo dedzīgāk marķīzs Dešalabrs to meklēja. Viņš piedāvāja piecus simtus, tūkstoš, divus tūkstošus un, beidzot, desmit tūkstošus franku. Visi bibliogrāfi lauzīja galvas, kur šī nelaimīgā grāmata varētu atrasties. Rakstīja uz Vāciju, uz Angliju — viss velti. Ja to būtu pieprasījis tikai marķīzs Dešalabrs, neviens nebūtu uzņēmies tik daudz pūļu un tam vienkārši būtu atbildēts — „Tādas bībeles pavisam nav." Bet to pieprasīja Nodjē, tad tas bija pavisam kaut kas cits. Ja Nodjē bija teicis: „Tāda bībele ir," tad neapšaubāmi tā ari bija. Pāvests varēja kļūdīties, bet Nodjē bija nemaldīgs.