—     Ne jau nu par izstarojumu avotu, — viņš sacīja, arī pāriedams uz franču valodu, — bet drīzāk par kā­dām izstarojumu pazīmēm. Tik spēcīga staru ierīce ir ļoti sarežģīta. Tuksnesī kādām pazīmēm, pēdām vaja­dzētu būt palikušām. Ja man atļaus netraucēti apbrau­kāt visu rajonu …

—    Par to jūs varat būt drošs, — Tumovs piebilda.

—    Tad mēs kaut ko atradīsim, — Pigasters it kā tencinādams pamāja ar galvu.

—     Manuprāt, jāmeklē nevis «pēdas», bet pats iz­starojumu avots, — Ozerovs noteikti sacīja. — Arī man šķiet, ka šāds izstarojumu avots tur kaut kur ir.

Ozerovs uz dažiem mirkļiem apklusa.

Amerikānis izbrīnā parauca augšup uzacis un, plak­stiņus mazliet piemiedzis, gaidīja sarunas turpinājumu.

—     Bet tas būs dabisks un nevis mākslīgs izstaro­jumu avots, — Ozerovs nobeidza savu domu.

—     Ak tā, — Pigasters pasmīnēja, un viņa balsī ieskanējās vilšanās. — Interesanti, ļoti interesanti.. . Trīs prāti, trīs viedokļi, — viņš angliski turpināja, vērs- damies tikai pie Tumova, un, brītiņu klusējis, jautāja pavisam lēnītēm: — Mister Ozerov, vai tikai jūs ne­esat rakstnieks?

—    Nē, nē, viņš ir ģeologs, — Tumovs jutās maz­liet aizvainots drauga dēļ. — Diezgan izcils ģeologs.

—    Ak jūs esat tas Ozerovs, — Pigasters atkal ne­spēja apslēpt izbrīnu. — Zemes kodolreakciju hipotēzes autors? Ahā! … Krievija jūs izvirzījusi vadošo zināt­nieku komisijā. Tad nu gan man ir liels gods… — Amerikānis apklusa un pēc mirkļa piebilda, it kā savā nodabā runādams: — Interesanti, ļoti ļoti intere­santi … Okei.