—    Lidmašīnas un helikopteri lido pat Ant- arķtīdā, — Pigasters pavīpsnāja.

—     Lido arī šeit, ja nav citu iespēju, — Očirs mie­rīgi atteica. — Protams, varētu sameklēt nolaišanās laukumu un to iekārtot ekspedīcijas lidmašīnu vaja­dzībām. Bet tas ilgtu vairākas nedēļas. Pat tad, ja jūs ar lidmašīnām nokļūtu līdz Adžbogdo pakājei, jums to­mēr būtu tur jāgaida, kamēr ieradīsies zirgi. Bet ar automašīnām komisija aizbrauks piecās vai sešās die­nās. Kungi, mūsu tuksnešos automobiļi un zirgi ir dro­šāki satiksmes līdzekļi nekā vismodernākās lidmašīnas.

—    Tātad skaidrs, — Tumovs skaļi sacīja. — Brauk­sim ar automašīnām. Uzaicinu nobalsot! Kas ir par?

Pigasters smaidīdams atkal paspīdināja zobus.

—    Redzu, ka esmu palicis mazākumā. Protestu šo­vakar iesniegšu rakstveidā.

*

Jau sesto dienu mašīnu karavāna ar pūlēm virzījās uz dienvidaustrumiem uz tālo Adžbogdo kalnu pakāji. Sapieriem piepalīdzot, bija pārbrauktas Tamčdabas stā­vas terases, lai gan misters Pigasters katrā atpūtas vieta klāstīja — cauri kalnu pārejai mašīnas netikšot, un vii,ii tikai velti izšķiežot dārgo laiku. Kad automo­biļu virknīte uzbrauca kalnu iežmaugā un ceļotāji ieraudzīja sarkandzeltenu saules ripu, kas spīdēja cauri bezgalīgo tuksnešu putekļainajai dūmakai, Tumovs sa­cīja amerikānim: