Gorkija, Andersena Nekses, Londona — visai atšķirīgu, bet daudzējādā ziņā arī līdzīgu rakstnieku parādīšanos pasaules literatūrā noteica literatūras attīstības likumsakarības XIX un XX gadsimta mijā. To noteica pieaugošā vēsturiskā nozīme, kāda bija strādnieku šķirai Eiropā un ASV — šķirai, ar kuru bija saistīta šo rakstnieku dzīve un daiļrade.
Kopš tā laika pagājis vairāk nekā pusgadsimts. Mūsu dienās sociālistiskais reālisms ir vadošais pasaules literatūras virziens, kas plaši attīstās gan sociālisma zemju literatūrā, gan kapitālistisko zemju literatūrā. Bet komunisma cēlāju paaudzei vienmēr tuvi un saprotami būs tie mākslas darbi, kuri jau gadsimta sākumā — ilgi pirms Oktobra revolūcijas — pauda darba cilvēku lielo vitālo spēku un dvēseles skaistumu. Un labākie Londona darbi katrā ziņā saistīja un saista tieši ar to.
Londons bija krasi pretrunīgs rakstnieks. Līdzās tādiem klasiskiem XX gadsimta pasaules literatūras darbiem kā «Mārtiņš īdens» starp viņa grāmatām ir arī tādi romāni kā' «Dumpis uz «Elsinoras»» vai «Piedzīvojums», kuri pilni ar rasistiskiem murgiem, romāni, kuri modina mūsu sirdīs skumjas un kaunu par rakstnieku, ko mēs tā mīlam un cienām. Līdzās kvēlai un dziļai ticībai sociālismam, kas pausta viņa labākajos rakstos un grāmatās, atradīsim nevarīgas un kaitīgas pārdomas — kā H.