Spen- seram, angļu sociologam, kurš pasludināja par nepiln­vērtīgām, bojāejai lemtām toreiz kolonizatoru apspiestās tautas. Taču visasākās Londona pretrunas, no kurām viņš pats cieta, nebija viņa personiskās pretrunas: tajās atspoguļojās Amerikas īstenības pretrunas imperiālisma laikmetā, vājums, kas piemita amerikāņu strādnieku kus­tībai, ar kuru Londons tā lepojās, bet kura šajā posmā neradīja kaujiniecisku strādnieku partiju un pastāvīgi at­radās strādnieku šķirai naidīgu, to demoralizējošu ideju ietekmē. Tās pašas idejas saindēja arī Londonu — rakst­nieku, kurš uzdrošinājās runāt amerikāņu darbaļaužu vārdā un aizstāvēja darba cilvēka intereses ASV.

Džeka Londona dzīves stāsts ir traģisks. Šis dižais amerikāņu rakstnieks kļuva par upuri sabiedriskajai iekārtai, kura sakropļoja un nogalināja viņa talantu, bet pec tam arī viņu pašu. Par Londona traģisko dzīvi ir uzrakstīts ne mazums grāmatu. Pirmā no tām piedei viņa sievai Cārmianai Kitredžai-Londonai[3]. Viņa domāja, ka labi saprot savu vīru, un uzticīgi mīlēja viņu. Ne velti Londons pateicīgi sauca viņu par «sievieti draugu»: šie vārdi Londonam nozīmēja īstu .mīlestību un īstu drau­dzību — divas jūtas, kuru skaistumu viņš atklājis ar tādu savaldību un spēku.

Bet Cārmianas Londonas grāmatā rakstnieka biogrā­fija pārāk bieži līdzinās ilustrēta nedējas izdevuma vaja­dzībām rakstītam stāstam.