«Bezdibeņa ļaudis» padarīja Londonu par vienu no ievērojamākajiem jaunajiem amerikāņu rakstniekiem, kuri kritizēja kapitālismu. Tas ietekmēja viņa stāvokli Sanfrancisko.
Londona pirmā laulība nebija veiksmīga. Viņa sieva Besa Maderna bija ļoti ikdienišķa sieviete. Viņai bija grūti saprast Londona meklējumus un jo vairāk viņa aso vēršanos pret kapitālistisko sabiedrību, kas Londonu uzskatīja par «sarkano», kā jau toreiz ASV sauca cilvēkus, kuri juta līdzi strādniekiem. Gadiem ritot, nesaskaņas ģimenē kļuva aizvien stiprākas. Ģimenes nebūšanas mocīja jauno rakstnieku; draugi atceras, ka viņš tajos mēnešos bijis tuvu pašnāvībai. Samierināties ar sievu nebija iespējams, un Londons šķīrās no ģimenes. Viņš ar prieku pieņēma lielās Sanfrancisko avīzes «Examiner» piedāvājumu doties par korespondentu uz Tālajiem Austrumiem, kur bija izcēlies krievu-japāņu karš.
Kaut gan japāņu kara policija darīja visu, lai turētu kara korespondentus tālāk no frontes, Londons ar sagrabējušu ķīniešu džonku aizkļuva līdz Cemulpo, kur aizgāja bojā mūsu «Varjags». Viņš brauca cauri nodedzinātiem Korejas ciemiem un pilsētām, redzēja asiņaino un netīro kara seju visā tās atbaidošajā patiesīgumā. Japāņu militāristi iedvesa viņam nepatiku ar to, kā viņi saimniekoja Korejā.