
Londons aizbrauca no Korejas, juzdams «dziļu riebumu» pret to, ko bija redzējis. Viņa drūmie iespaidi par japāņu militāristiem Korejā, par viņu nekaunību un vīz- degunību, par Japānas politikas metodēm atspoguļojās asajā rakstā «Dzeltenās briesmas» (1904). Kaut gan tajā ir gaužām maldīgi vārdi par Āzijas tautu dabu, tomēr atrodams arī nosodījums japāņu imperiālismam, kurā Londons saskatīja briesmas Āzijas un Klusā okeāna tautām.
Londons arī pirms 1904.—1905. gada vairākkārt bija nosodījis «lielvalstu» imperiālistisko politiku. Tiešā iepazīšanās ar imperiālisma karamašīnu padziļināja Londona kritisko attieksmi pret ASV valdošajām aprindām,, kuras atbalstīja japāņu militāristus 1904.—1905. gaida* karā. Londons vēl nespēja saprast starptautisko situāciju, saskatīt ASV politikā amerikāņu imperiālisma tiekšanos pārdalīt pasauli, nostiprināt savas pozīcijas Tālajos Austrumos uz cariskās Krievijas pozīciju novājināšanas rēķina. Bet rakstnieks juta, ka asiņainajā sadursmē Korejas un Mandžūrijas laukos kaut kā ir ieinteresēti arī tie spēki, kuri tur verdzībā ASV darba tautu.
