Londona vēstules no Korejas ir skumju pilnas, kara elpas saindētas: viņš raksta tās, dzirdot tālu ka- nonādi, dzirdot, kā zemi nepārtraukti dimdina japāņu ka- rapūļi, steigdamies uz kaujas vietu. «Kamēr es rakstu, tūkstošiem kareivju iet cauri ciematam, garām manām durvīm…» lasām vienā n.o viņa vēstulēm. Ar dziļu līdzjū­tību Londons raksta par sagūstītajiem krievu karavīriem.

Londons aizbrauca no Korejas, juzdams «dziļu rie­bumu» pret to, ko bija redzējis. Viņa drūmie iespaidi par japāņu militāristiem Korejā, par viņu nekaunību un vīz- degunību, par Japānas politikas metodēm atspoguļojās asajā rakstā «Dzeltenās briesmas» (1904). Kaut gan tajā ir gaužām maldīgi vārdi par Āzijas tautu dabu, tomēr at­rodams arī nosodījums japāņu imperiālismam, kurā Lon­dons saskatīja briesmas Āzijas un Klusā okeāna tautām.

Londons arī pirms 1904.—1905. gada vairākkārt bija nosodījis «lielvalstu» imperiālistisko politiku. Tiešā iepazīšanās ar imperiālisma karamašīnu padziļināja Lon­dona kritisko attieksmi pret ASV valdošajām aprindām,, kuras atbalstīja japāņu militāristus 1904.—1905. gaida* karā. Londons vēl nespēja saprast starptautisko situāciju, saskatīt ASV politikā amerikāņu imperiālisma tiekšanos pārdalīt pasauli, nostiprināt savas pozīcijas Tālajos Aus­trumos uz cariskās Krievijas pozīciju novājināšanas rē­ķina. Bet rakstnieks juta, ka asiņainajā sadursmē Kore­jas un Mandžūrijas laukos kaut kā ir ieinteresēti arī tie spēki, kuri tur verdzībā ASV darba tautu.