Londons atgrie­zās no Korejas ar vēl radikālākiem uzskatiem nekā agrāk. Viņš nolasīja vairākas lekcijas, kurās plašas inteliģentu un strādnieku auditorijas priekšā atmaskoja kapitālistis­kās iekārtas būtību un pareģoja sociālās revolūcijas neiz- bēgamību visā pasaulē.

Ir pamats domāt, ka uz Londona pozīciju 1905.—1906. gadā stipri iedarbojās pirmā Krievijas revolūcija. Lon­dons ne vienu reizi vien jūsmīgi atsaucās par varonīgo krievu tautu, kura cēlusies cīņai pret carismu, uzskatīja Krievijas revolūcijas sakāvi par pagaidu neveiksmi un aizrautīgi pētīja tās pieredzi. Viņš vērsās pret carisma nežēlīgo izrēķināšanos ar revolūcijas dalībniekiem un pieprasīja, lai amerikāņu tauta aizstāv tos, kuriem Krie­vijā draud nāves sods. Dž. Londona pazīstamais romāns «Dzelzs papēdis» (1907) — viņa visdrosmīgākā un dau­dzējādā ziņā pravietiskā uzstāšanās pret pieaugošo im­periālistisko reakciju ASV — tapa Krievijas revolūcijas tiešā ietekmē.

1905.—1907. gadā Londons bija sevišķi cieši saistīts ar sociālistisko kustību ASV; tie bija Londona sociālista vislielākās aktivitātes gadi. Tieši tajā laikā viņš sāka parakstīties «Revolūcijas vārdā Jūsu Džeks Londons». Tajos gados Londons bija «viskreisākais» no ASV po­pulārajiem jaunajiem rakstniekiem. Plakātos, kuri ziņoja par Londona lekciju «Sociālā revolūcija», viņu zīmēja sarkanā svīterī, uz atblāzmas fona; jaunatnei, kas mīlēja Londonu un redzēja viņā savu tribūnu, viņš bija revo­lucionārs rakstnieks, kurš aicināja sev līdzi godīgos un cēlos.