Cenzdamies panākt «Kel­lija armiju», Džeks Londons brauc «par zaķi» ar vilcieniem; dzīvo kā klaidonis (sk. viņa grāmatu «Ceļš»). Viņš šķērso visu Ameriku, apmeklēdams Čikāgu, Bostonu, Vašingtonu, Ņujorku. Niagārfollā Džeku Londonu arestē par klaidonību — un viņš mēnesi nosēž cietumā. Pēc atbrīvošanas viņš ar vilcienu aizbrauc līdz Vankūverai (Kanāda), bet no turienes, uzmunsturējies par matrozi uz kuģa, atgriežas San­francisko.

1895.   gads. Deviņpadsmit gadu vecumā Džeks Londons iestājas vidusskolā. Aizrautīgi lasa. Pārtiek no gadījuma peļņas: apcērp zā­lājus, izdauza paklājus, mazgā skolā grīdu. Skolas žurnālā «Egida» iespiež aprakstus un stāstus, galvenokārt izmantojot ceļojumā pa Ameriku uzkrāto materiālu. Ieinteresējies par sociālisma mācību, iepa­zīstas ar utopisko sociālistu darbiem un K. Marksa un F. Engelsa «Komunistiskās partijas manifestu». Tuvinās ar vietējiem sociālistiem, iestājas diskusiju klubā, kur pulcējās Oklendas inteliģence. Kļūst par Sociālistiskās strādnieku partijas biedru. Par publisku uzstāšanos Oklendas Sitihollas parkā, kur viņš vēršas pret kapitālismu, viņu arestē. Londona propagandista darbība kļūst plaši pazīstama. Avīzes iesauc viņu par «puiku sociālistu». Londons iepazīstas ar sociālistu Eplgartu ģimeni (romānā «Mārtiņš Idens» Morzu ģimene). Aizrauša­nās ar Meibelu Eplgarti (romānā Rūta Morze).