1S96. gads. Džeks Londons atstāj vidusskolu. Lai sagatavotos iestājeksāmeniem universitātē, viņš piecas nedēļas apmeklē speciālus kursus, bet pēc tam trīs mēnešus mācās patstāvīgi, sēdēdams pie grāmatas līdz deviņpadsmit stundām diennaktī. Rudenī sekmīgi nokārto eksāmenu Kalifornijas universitātē.
1897. gads. Nomācijies universitātē vienu semestri, Džeks Londons līdzekļu trūkuma dēļ pamet to un nododas literārajai jaunradei. Sūta žurnāliem savus aprakstus, stāstus, rakstus un humoristiskus dzejoļus, bet izdevēji nepublicē no Londona darbiem ne rindiņas. Trūkums piespiež viņu ķerties pie smaga, notrulinoša darba veļas mazgātavā. Pavasarī par māsas Elīzas naudu Džeks Londons kopā ar Elīzas vīru Separdu dodas uz Klondaiku (Aļaska) pēc zelta. Pēc izkāpšanas Skegvejā Londons ar nesamo uz muguras pārvar grūto Cilkuta pāreju, vada laivas būvi pie Lindermana ezera un pārcelšanos pāri Baltā Zirga krācēm Jukonas augštecē. Ziemu pavada būdā pie Stjuartas upes. Pavasarī ar plostu laižas uz Dausonu. Saslimis ar cingu un nedabūjis ne unci zelta, Londons 1898. gada jūnijā ar diviem biedriem deviņpadsmit dienas brauc ar laivu no Dausonas lejup pa Ju- konu un gar Beringa jūras piekrasti. Pēc tam Londons, uzmunstu- rējies par kurinātāju, brauc ar kuģi līdz Sietlai, no kurienes ar preču vilcienu pārrodas mājās. Sajā laikā viņš raksta piezīmes turpmākajam literārajam darbam.