Dumpīgā Londona bīstamā popularitāte kļuva par iemeslu rīdīšanai pret viņu 1906. gadā. Šai rīdīšanai izmantoja pat viņa šķiršanos un otro apprecēšanos; tieši tagad par viņa draudzeni kjuva Cārrniana Kitredža, kura jau sen pazina rakstnieku. Buržuāziskajā presē parādījās raksti ar asiem uzbrukumiem Londonam. Viņa popularitāte studējošajā jaunatnē, viņa kvēlie aicinājumi uz revolūciju nopietni satrauca amerikāņu buržuāziju. «Mistera Džeka Londona sociālisms ir asiņains karš,» bija teikts vienā no avīžu atskaitēm par Londona lekcijām, «vienas sabiedriskās šķiras karš pret citām. Tā viņš saka. Tas ir postošs sociālisms.» Lai izvairītos no rīdīšanas, pret kuru cīnīties viņš nevarēja, Londons ar Cārmianu devās
ilgstošā ceļojumā ar jahtu «Snarka», kura kļuva par viņa mājām un darbistabu uz diviem gadiem.
«Snarka» ar lepni plīvojošu sarkanu vimpeli mastā va- goja dienvidu jūras un sevišķi ilgi uzkavējās Klusā okeāna arhipelāgos, kuri Londonam ļoti iepatikās. No grāmatas «Ceļojums ar «Snarku»» (1911) redzams, ka tas noticis ne jau uzjautrināšanas nolūkā un ka tās saimnieks dalījis savu laiku starp rakstnieka darbu un jūrnieka darbu, kuru viņš pazina kopš zēna gadiem.