Uz «Snarkas» pavadītie gadi bija Londona talanta uzplaukuma laiks. Viņš devās ceļojumā spēkpilns, izjuzdams nicinājumu un naidu pret amerikāņu buržuāzisko sabiedrību, par kuras netaisnīgumu viņš bija pārliecināts. Spilgtie iespaidi, kas gūti, vērojot amerikāņu dzīvi, krievu-japāņu karu, Krievijas revolūciju, mītiņus Amerikas universitātēs, kur viņš bija runājis par revolūcijas tuvumu un neizbēgamību Savienotajās Valstīs, ilgi neiz- gaisa: uz «Snarkas» tika pabeigts «Dzelzs papēdis», uz «Snarkas» tika uzrakstīts «Mārtiņš Tdens» un daudzi lieliski stāsti par dzīvi Klusā okeāna salās. Te, zem dienvidu debesīm, virs bezdibenīgajām okeāna dzīlēm, līčos pie skaistajām salām, kuru vidū gadījās arī tādas, kur vēl nebija spēris kāju baltais cilvēks, Londons pārdomāja un vispārināja vissvarīgāko un visvērtīgāko no tā, ko viņš bija savācis un izjutis iepriekšējos gados. Bet arī Mārtiņa Idena liktenis Londonam iezīmējās visā savā negrozāmībā tieši uz «Snarkas», ar kuru Londons aizbrauca tālu ne tikai no apmelotājiem un avīžu darboņiem, kuri zākāja viņa vārdu, bet arī no amerikāņu sabiedrības asajām sociālajām pretrunām. Aprāvās un vairs neatjaunojās agrākajos mērogos Londona lektora darbība, trūka viņa dzīvās saites ar demokrātisko auditoriju, kura tik augstu bija vērtējusi viņu. Mainījās arī Londona viedoklis par politisko tagadni.