Krievijas revolūcija cieta pagaidu sakāvi. Amerikas strādnieku kustība pārdzīvoja sastinguma posmu. SociāliSHtBŠ tiskā partija neieņēma to vadošo vietu ASV sabiedriskajā dzīvē, par kuru bija sapņojis Londons — šīs partijas biedrs. Nesnauda arī tās amerikāņu aprindas, kuras gribēja atkal dabūt Londonu savā ietekmē, atraut viņu no sociālistiskās kustības. Norima Londona vajāšana; ap 1910. gadu Londons bija atzīts par pasaules mēroga rakstnieku. Vairs nebija izdevīgi viņu vajāt: ar Londonu varēja nopelnīt, pieradinot viņu panākt to, ka viņš samierinās ar «Mārtiņā Idenā» tik nesaudzīgi nosodīto un izsmieto amerikāņu mietpilsoņu pasauli.
Atgriezies no brauciena ar «Snarku» (1909), Londons atklāja, ka ir slavens rakstnieks, kuram glaimo, ar kuru koķetē. Nemanāmi un veikli pieradināt viņu centās avīžu karalis Viljams Rendolfs Hersts.
«Austeru pirāts», zēns no džutas fabrikas bija izaudzis un kļuvis par pazīstamu rakstnieku, vismodernāko amerikāņu prozaiķi Eiropā Varēja apreibt sprogainā galva Džekam no Oklendas!
Londona dzīve kļuva citāda. Tagad viņš nolēma apmesties dzimtajā Kalifornijā, uzcelt rančo — drošu mājokli rakstniekam, kur viņš varētu strādāt tālu no sasprindzinātās lielpilsētas dzīves, un vienlaikus māju katram, kurš gribētu atrast pajumti un palīdzību. Cik bieži, izsalcis klīzdams pa Ameriku, jaunais Londons bija sapņojis par tādu viesmīlīgu namu! Tagad viņš gribēja būt tā saimnieks.