Londons bija amerikāņu literatūras labāko reālistisko un demokrātisko tradīciju mantinieks. XX gadsimta sākumā viņš ieņēma vietu starp tiem amerikāņu rakstniekiem, kuri cīnījās par reālistiskās mākslas attīstību un atzīšanu ASV.
XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā ASV kļūst par imperiālistisku lielvalsti, sāk piekopt koloniālo iekarojumu politiku, kura spilgti izpaudās Kubas un Filipīnu okupācijā, Puertoriko un vairāku Klusā okeāna salu pievienošanā. Neredzētos tempos attīstoties Amerikas rūpniecībai, bīstami pieaugot monopolu varai, vienlaikus ārkārtīgi saasinās šķiru pretrunas valsts iekšienē. Ar katru gadu aizvien rupjāka un ciniskāka kļūst strādnieku un fermeru kustības apspiešana, izrēķināšanās ar viņu organizāciju līderiem. Provokācijas un korupcija ieperinās arodbiedrībās, traucē to attīstību, pārvērš tās par monopolu algotu aģentūru. Varena streiku kustība satricina ASV. Asiņainās izrēķināšanās ar strādniekiem, kurās izmanto streiklaužus, privātā un valsts policija, karaspēks kļūst parasta parādība aizokeāna «demokrātijas» zemē. Jau toreiz Marks Tvens skumji nosauca to par «Amerikas linču štatiem».
Amerikāņu monopoli, kuri tajā laikā virzīja ASV politiku un kontrolēja lielāko daļu avīžu un žurnālu, jau toreiz centās radīt savu literatūru vai vismaz ietekmēt ASV literāro dzīvi.