Pirms mē­neša es nopirku visus jūsu dzimtas vecos īpašumus, gan par aug­stāku cenu, nekā būtu gribējis, bet nekā nevarēja darīt, jo arī citi pēc tiem tīkoja. Nupat šodien es samaksāju zeltā un saņēmu īpa­šuma tiesību dokumentu. Tajā ir ierakstīts tavs vārds, Pīter Broum, un, vai tu apprecēsi manu meitu, vai ne, pēc manas nāves šīs zemes piederēs tev. Es apsolīju savai nelaiķei sievai, ka gādāšu par tevi, un bērna dienās viņa dzīvoja jūsu Dedemas pilī.

Jaunais vīrietis, dziļi aizkustināts, pielēca kājās un pēc tolaiku dievbijīgā paraduma steidzās pateikties savam svētajam patronam, kura dienā bija piedzimis.

—   Svētais Pēter, es pateicos tev…

—   Es lūdzu tevi klusēt, — Kastels strupi viņu pārtrauca, — jo vairāk tālab, ka pēc dieva tev pienāktos pateikties vienīgi Džonam, nevis svētajam Pēterim, kam ar šīm zemēm nav vairāk sakara kā tēvam Ābramam vai pacietīgajam Ijabam. Bet, pateicies vai nepa­teicies, šīs muižas ir tavas. Es gan biju domājis pagaidām to vēl neteikt, bet tagad man ir tev kāds priekšlikums. Vispirms pasaki, ko domā Margareta par šo tavu kokaino, ģīmi un noslēgtajām lūpām?

—   Kā es to varu zināt? Es nekad neesmu viņai jautājis, jo jūs man aizliedzāt runāt.

—   Eh, tu! Dzīvojot vienā mājā, es gan tavā vecumā būtu ticis par visu skaidrībā, nepārkāpdams doto vārdu. Bet asinis ir dažā­das, un tu esi mazliet par godīgu mīlētāja lomai. Saki, vai viņa bija nobaidījusies par tevi, kad tas nelietis metās tev virsū ar zobenu?

Pīters padomāja un atbildēja:

—   Nezinu. Es neskatījos uz Margaretu. Es skatījos uz skotu un viņa zobenu, jo, ja nebūtu to darījis, tagad beigts būtu es, nevis viņš. Bet, kad tas nekauņa viņu sagrāba, tad gan viņa bija nobijusies un skaļi sauca mani palīgā.

—   Tas neko nenozīmē. Kura sieviete Londonā, nokļuvusi bries­mās, nesauktu palīgā tādu puisi kā Pīters Broums? Labi, tev ar Margaretu jāparunājas, un dari to, cik drīz vien vari. Mācies no tā spāņu dona, klanies, lokies, glaimo, kavē laiku ar stāstiem par karu un saceri pantus par viņas acīm un matiem. Ak, Pīter! Vai tu esi muļķis, ka man, vecam vīram, jāmāca tev, kā iegūt sievietes labvēlību.