Taču šo ne tikai tulkos, arī par viņu pašu sāks sacerēt lugas, un jūsu tautieši vien tādu uzrakstīs vai­rākus desmitus. Tādas lugas rakstīs arī itālieši, un starp tiem Karlo Goldoni, kurš, kā stāsta, arī pats esot pie­dzimis, mūzām aplaudējot, un rakstīs arī krievi.

Ne vien mūsu zemē, bet arī citās sacerēs viņa lugu atdarinājumus un rakstīs šo lugu pārveidojumus. Da­žādu zemju zinātnieki uzrakstīs sīkus pētījumus par viņa darbiem un centīsies soli pa solim izdibināt viņa noslē­pumaino dzīvi. Viņi jums pierādīs, ka šis cilvēks, kurš pašlaik jūsu rokās izrāda tikai vājas dzīvības zīmes, ietekmēs daudzus nākošo gadsimtu rakstniekus, starp tiem arī šādus jums nepazīstamus, bet man zināmus rakstniekus kā mani tautieši Gribojedovs, Puškins un Gogolis.

Jums taisnība: pat uguns liesmas neskars to, Ar jums kas kopā dienas kārtu, Ar jums kas kopā paelpo Un paliek prātu neaizskārtu. No Maskavas tik prom! Šeit vairāk nerādos. Bēgt neatskatoties un tālu meklēt ieti, Kas jūtām apvainotām patvērumu dos![1]

Šīs ir rindas no mana tautieša Gribojedova lugas «Gudra cilvēka nelaime» nobeiguma.

Par upuri es kritu viltum, nodevībām, Nu teikšu ardievas šīm sienām ļaunprātīgām, Tam elles perēklim, kur izvirtība mīt,