Vai mans varonis šai kolēģijā kļuva par izglītotu cilvēku? Esmu pārliecināts, ka nevienā mācību iestādē nav iespējams kļūt par izglītotu cilvēku. Taču jebkurā labi nostādītā mācību iestādē var kļūt par disciplinētu cilvēku un apgūt iemaņas, kas noderēs nākotnē, kad cii- vēks ārpus mācību iestādes sienam sāks sevi izglītot pats.
Jā gan, Klermonas kolēģijā Žanu Batistu pieradināja pie disciplīnas, iemācīja cienīt zinātnes un parādīja ceļu uz tām. Koledžu beidzot, un tas notika 1639. gadā, jaunekļa galvā nebija nekas daudz labāks par draudzes skolas mistrojumu. Viņa prāts, Mefistofeļa vārdiem runājot, bija iespīlēts spāniešu zābakos.
Mācīdamies licejā, Poklēns iedraudzējās ar kādu Ša- pelu, svarīga finansu ierēdņa un ārkārtīgi bagāta cilvēka Luiljē ārlaulības dēlu, un sāka apciemot viņu mājās. Tajā gadā, kad mūsu klermonieši beidza kolēģiju, Luiljē mājā uzradās un kā dārgs viesis apmetās kāds lielisks cilvēks. Viņu sauca Pjērs Hasendi.
Provansietis profesors Hasendi bija ieguvis nopietnu izglītību. Viņam bija tik daudz zināšanu, ka to pietiktu desmit cilvēkiem. Profesors Hasendi bija retorikas pasniedzējs, teicams vēsturnieks, ar plašām zināšanām filozofijā, fizikā un matemātikā. Viņa zināšanu apjoms, kaut vai matemātikas nozarē, bija tik plašs, ka viņam, piemēram, piedāvāja katedru Karaliskajā kolēģijā. Taču, atgādinu vēlreiz, Pjērs Hasendi nebija matemātiķis vien.
Būdams cilvēks ar asu un nemierīgu prātu, Hasendi savas studijas bija sācis ar paša slavenākā senatnes filozofa peripatētiķa Aristoteļa studēšanu un, dziļi apguvis viņa mācību, tikpat dziļi sāka to nīst. Pēc tam, iepazinis dižo ķeceri poli Nikolaju Koperniku, kurš savā mācībā visai pasaulei pasludināja, ka senie filozofi maldījušies, uzskatīdami, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs, Pjērs Hasendi no visas sirds iemīlēja Koperniku.