Jaunā māja atradās jau pie paša Tirgus, tajā rajonā, kur notika slavenais Senžermēnas gada tirgus. Uzņē­mīgais Poklēns jaunajā vietā prata sava uzņēmuma slavu padarīt vēl spožāku. Iepriekšējā mājā bija saimnieko­jusi un dzemdējusi bērnus Marija Krese, jaunajā viņas vietā stājās Katrīna Flereta. Kas būtu sakāms par šo sievieti? Manuprāt, nekas — ne slikts, ne labs. Bet, tā kā viņa ienāca ģimenē ar pamātes vārdu, daudzi no tiem, kas interesējās par mana varoņa dzīvi, sāka ap­galvot, ka Zanam Batistam, jaunākajam, pie Katrīnas Fleretas esot klājies slikti: Katrīna bijusi ļauna pamāte, un komēdijā «Iedomu slimnieks» Moljērs ar neuzticīgo sievu Belīnu ešot notēlojis tieši viņu.

Domāju, ka tas viss nav tiesa. Nav nekādu pierādī­jumu, ka pamāte būtu darījusi pāri Zanam Batistam, un vēl mazāk pierādījumu ir tam, ka tieši viņa būtu Belīna. Katrīna Flereta, izpildīdama savu uzdevumu zemes virsū, nebija ļauna otrā sieva: gadu pēc kāzām viņa dzemdēja Poklēnam meitenīti Katrīnu, bet vēl pēc di­viem gadiem — Margeritu.

Un tā nu Zans Batists mācījās draudzes skolā un galu galā to pabeidza. Poklēns, vecākais, nolēma, ka viņa pirmdzimtais pietiekoši paplašinājis savu redzes loku, un lika zēnam radināties pie darba veikalā. Tad Zans Batists sāka mērīt audumus, šo to piesist ar nagliņām, mēļot ar mācekļiem, bet brīvajā laikā lasīja notaukoto Plutarha grāmatiņu, ko bija atstājusi Marija Krese.

Un te nu manu sveču gaismā atvērtajās durvīs parā­dās saviem gadiem ļoti rosīgs kungs ar pilsonisku ārieni, dzīvām acīm un pieklājīgām manierēm, viņam ir vienkārši, taču solīdi svārki, galvā parūka un rokā spieķis. Viņa vārds ir Luijs, uzvārds — Krese, viņš ir mirušās Marijās tēvs un tātad Zaha, jaunākā, vectēvs.

Pēc nodarbošanās Kreses kungs bija tapsētājs, tāpat kā viņa znots. Tikai Krese nebija galma tapsētājs, bet privātais, un viņa veikals atradās Senžermēnas gada tirgū. Krese dzīvoja Senuānā, Parīzes tuvumā, kur vi­ņam piederēja lieliska māja ar visām saimniecības ēkām. Svētdienās Poklēnu ģimene parasti bija devusies uz Senuānu viesos pie vectēva, pie kam Poklēnu bēr­niem no šiem apmeklējumiem bija palikušas patīkamas atmiņas.