Misters Bensingtons bija Karaliskās biedrības biedrs, kādrei­zējais Ķīmiķu biedrības prezidents, bet profesors Redvuds lasīja lekcijas Londonas universitātes Bond- strītas koledžā, un lāgu lāgiem viņu nikni noķengāja antivivisekcionisti. Abi jau kopš agrām jaunības die­nām visu savu dzīvi bija veltījuši zinātnieku kar­jerai.

Pēc ārējā izskata spriežot, abi, tāpat kā visi īsti zinātnieki, protams, šķita pavisam neievērojami cil­vēki. Jebkurš viduvējs aktieris izskatās daudz iespai­dīgāks nekā visa Karaliskā biedrība kopā. Misters Bensingtons bija maza auguma, gluži pliku galvu, staigāja mazliet uzkumpušu muguru, valkāja acenes zelta ietvaros un audekla kurpes, ko neskaitāmo varžaču dēļ bija izgraizījis vienos caurumos; nekā ievērojama nevarēja saskatīt arī profesora Redvuda ārienē. Līdz tai dienai, kad viņiem izdevās atklāt Dievu ēdienu (citādi es to nedomāju saukt), abi no­devās svarīgu zinātnisku problēmu risināšanai un dzīvoja tik noslēgti, ka nudien grūti atrast, ko pār viņiem varētu pastāstīt lasītājiem.

Misters Bensingtons tika zirgā un kā īsts bruņi­nieks iemantoja piešus (ja tā var izteikties par džentlmeni, kas valkāja vienos caurumos izgraizītas audekla kurpes) ar saviem lieliski veiktajiem pētī­jumiem par sevišķi indīgiem alkaloīdiem, bet profe­soram Redvudam slavu atnesa ..