. nudien neatceros, kas īsti viņam atnesa slavu. Zinu, ka viņš bija ārkār­tīgi slavens, un ar to pietiek. Bet slavai piemīt īpa­šība arvien augt augumā. Diez vai tikai profesoram Redvudam slavu neatnesa viņa plašais darbs fizio­loģijā par laika sprīdi, kas ilgst no kairinājuma līdz atbildes reakcijai, ar daudzās diagrammās parādī­tiem sfigmogrāfa pierakstiem (atļaušos piebilst — ja alojos, lai kāds manu kļūdu izlabo) un pilnīgi jaunu izcilu terminoloģiju.

Plašāka sabiedrība par abiem džentlmeņiem zināja gaužām maz vai arī nezināja itin neko. Dažkārt tai palaimējās tādās iestādēs kā Karaliskā biedrība vai Humanitāro zinātņu biedrība redzēt misteru Bensing- tonu vai vismaz aplūkot viņa sasārtušo pliko galv­vidu un svārku apkakles maliņu un dzirdēt kādu fragmentu no lekcijas vai zinātniska darba, ko viņš, pēc paša domām, lasīja pietiekami skaļi, lai publika sadzirdētu; reiz, atceros, — tas notika pirms veselas mūžības, kad Britu asociācija sapulcējās Duvrā, — man patrāpījās iegriezties vai nu C, vai D, vai var­būt ar citu burtu apzīmētā sekcijā, kas bija apmetu­sies viesnīcā, un, aiz tīrās ziņkārības nopakaļ divām nopietna izskata dāmām, kas stiepa kaut kādus pa­pīrā ievīstītus saiņus, ielavījies pa durvīm, uz kurām stāvēja rakstīts «Biljarda istaba», es nonācu šauša­līgā tumsā, ko kliedēja vienīgi uz Redvuda diagram­mām mestais projekciju spuldzes gaismas aplis.