Vēlāk vārdi «Dievu ēdiens» viņam šķita pārlieku kliedzoši, lai neteiktu — nepieklājīgi. Viņš nevarēja vien nobrīnīties, kā viņam šāds teiciens pasprucis. Un tomēr šis gaišredzības mirklis nekur tālu nepagaisa un lāgu lāgiem atkal atplaiksnījās viņa apziņā …

—     Nudien, — viņš sacīja, berzēdams rokas un ner­vozi iesmiedamies, — tam nav tikai teorētiska no­zīme vien.

—     Kaut vai, piemēram, — viņš teica, paļāvīgi pie­liekdamies profesoram Redvudam tuvāk un sazvēr­nieciski pāriedams uz čukstiem, — ja tikai saprātīgi rīkotos, to droši vien varētu pārdot…

—           Pārdot, — viņš turpināja, staigādams pa istabu, — tieši kā pārtikas produktu. Vai vismaz kā pārtikas produktu sastāvdaļu.

—     Protams, kad būsim pārliecinājušies, ka tas ir ēdams. Bet to mēs nevaram zināt, iekams neesam visu pārbaudījuši praksē.

Misters Bensingtons apstājās uz paklāja kamīna priekšā, pagriezās un nopētīja audekla kurpēs rū­pīgi izgrieztos caurumiņus.

—     Kā to nosaukt? — pacēlis galvu, viņš vaicāja, atkārtodams profesora Redvuda jautājumu. — Es labprāt izraudzītos kaut ko senu, klasisku, ar no­teiktu nozīmi. Tas … tas izklausītos mazliet zinātn .. . Skanētu mazliet veclaicīgi, cienījami. Esmu domājis par … nezinu, varbūt jums tas šķitīs muļķīgi. Taču lāgiem der mazliet pafantazēt. .. Hērakleoforbija? Kā jums liekas? Ēdiens, ko lietos nākotnes Hērakli? Zi­nāt, tas varbūt. ..