— Nu, protams, ja jums šķiet, ka ne …
Redvuds, pārdomās nogrimis, lūkojās ugunī un
nebilda ne vārda.
— Kā jums šķiet, vai šis nosaukums derētu?
Redvuds nopietni pamāja ar galvu.
— Vēl to varētu saukt par Titānoforbiju. Titānu ēdienu… Varbūt pirmais nosaukums jums šķiet vairāk piemērots?
— Vai esat pārliecināts, ka tas neskan pārlieku .. .
— Nē.
— Nu tad jau labi. Neiebilstu.
Un tā turpmākajā pētījumu gaitā viņi savu atklājumu nosauca par Hērakleoforbiju, šis nosaukums palika arī ziņojumā — ziņojumā, kas nekad netika publicēts, jo nāca negaidīti notikumi, kas izjauca visus viņu plānus, — un par Hērakleoforbiju to sauc vēl šobaltdien. Vispirms tika izveidotas trīs cita citai līdzīgas vielas, un tikai pēc tam izdevās radīt tieši to, kas bija iecerēta iepriekšējos teorētiskos apsvērumos, un tādējādi zinātnieki savus atklājumus nosauca par pirmo Hērakleoforbiju, otro Hērakleoforbiju un trešo Hērakleoforbiju. Ceturto Hērakleofor- bijas variantu, atzīdams par vispareizāko nosaukumu Bensingtona paša sākotnēji izteiktos vārdus, es šai grāmatā saukšu par Dievu ēdienu.
III
Iecere radās misteram Bensingtonam. Taču, tā kā ierosinājumu šai iecerei misters Bensingtons bija smēlies kādā filozofisku rakstu krājumā publicētā profesora Redvuda zinātniskā darbā, viņš vispirms ļoti rūpīgi konsultējās ar profesoru un tikai tad sāka risināt savu ieceri tālāk.