Taču tas, kas citiem ir tikai rotaļa, jums ir nopietnība. Neaizmirstiet, monsenjor, ka Diānas izcelsme nav zināma. Reiz Angerāna sieva, kas tajā laikā kopā ar vīru atradusies Fonteblo sava pavēlnieka, grāfa Vi- mutjē, svītā, atgriezusies mājās, atrada zīdaini šūpulītī un ieraudzīja smagu maku ar zeltu uz galda. Makā vēl bez zelta naudas bija gredzena pusīte un papīra lapa ar vienu pašu vārdu „Diāna". Bertai, Angerāna sievai, bērnu nebija, un viņa ar prieku sāka rūpēties- par mazulīti. Taču pēc atgriešanās Vimutjē viņa nomira. Tāpat kā es uzaudzināju bāreni puisīti, viņas vīrs uzaudzināja meiteni bārenīti. Vienādas rūpes uzgūla maniem un Angerāna pleciem, un mēs abi kopā tikām ar tām galā. Es centos Diānai ieaudzināt labsirdību un krietnumu, Angerāns mācīja jums zinātnes un ķermeņa veiklību. Gluži saprotams, ka jūs iepazināties ar Diānu un pieķērāties tai. Taču jūs esat grāfs de Montgomerijs, bet pēc Diānas vēl neviens nav nācis ar zelta gredzena otru pusi. Esiet uzmanīgs, monsenjor. Es zinu, ka Diāna ir tikai divpadsmitgadīgs bērns, bet viņa izaugs un būs īsta skaistule. Ar tādu raksturu, kāds ir jums, jokot nedrīkst ne ar ko, es to saku vēlreiz. Sargieties! Var gadīties, viņa savu mūžu nodzīvo kā atradene, bet jūs esat pārāk ievērojams augstmanis, lai ņemtu viņu sev par sievu.