Tāpat kā visas tā laikmeta celtnes, grāfu Montgomeriju pils nebija vienots arhitektūras ansamblis. Pils gāja mantojumā no tēva dēlam, un katrs īpašnieks, vadoties no savām vēlmēm un vajadzībām, kaut ko pievienoja šai milzīgajai būvei. Kvadrātveida tornis, pils galvenā citadele, tika uzcelta jau Normandijas* hercogu laikā. Pēc tam drūmajam milzenim tika piebūvēti citi mazāki tornīši ar graciozi robainām malām un mākslinieciski izveidotām logu ailām. Ar gadiem akmeņkaļu meistardarbu skaits pieauga. Visbeidzot, lielā galerija ar gotiskajiem logiem, kuru izbūvēja Ludviķa XII valdīšanas beigās un Fransuā I** valdīšanas sākumā, pabeidza šīs pils gadsimtiem ilgušo celtniecību.
Lūk, mūsu ceļotāji jau ir pie pils galvenajiem vārtiem.
Dīvaina lieta! Jau piecpadsmit gadu šai lieliskajai pilij nebija saimnieka. Vecais pārvaldnieks joprojām ievāca nodevas, bet kalpotāji, jau paspējuši novecot, turpināja uzturēt pili kārtībā, katru rītu atslēdzot vārtus, it kā gaidīdami saimnieka atnākšanu, un katru vakaru tos aizslēdzot, it kā saimnieks savu ierašanos būtu atlicis līdz nākošajam rītam.
Pārvaldnieks pieņēma abus apmeklētājus ar laipnību, kādu visi izrādīja šai sievietei, un cieņu, ar kādu acīmredzot visi izturējās pret jaunekli.
Normandija X-XI gs. bija patstāvīga hercogiste. Ludviķis XII — Francijas karalis 1498.-1515. gadā, Fransuā I — Francijas karalis 1515.-1547. gadā, Indriķa II (valdīja 1547.-1559. gadā) tēvs.