Kapelāns — mājas baznīcas garīdznieks.
tiešām tu pārtrauksi uzskatīt mani par savu bērnu tikai tāpēc, ka es esmu Montgomeriju dzimtas turpinātājs! Iznāk, ka es nesu vienu no senākajiem un skaļākajiem Francijas uzvārdiem… Vienu no Vilhelma Iekarotāja armijām komandēja Rožē Montgomerijs, vienu no krusta karagājieniem par saviem līdzekļiem veica Gijoms Montgomerijs… Mūs vieno radniecīgas saites ar Skotijas un Francijas karaļnamiem. Mani par savu radinieku sauks ievērojamākie Londonas lordi un Parīzes dižciltīgākie kungi! Galu galā mans tēvs…
Te jauneklis aprāvās, it kā uzdūries kādam šķērslim. Bet tad tūdaļ atkal ierunājās:
— Diemžēl, Aloīze, neskatoties uz to visu, es esmu vientuļš šai pasaulē. Es, tik daudzu karalisku senču pēctecis — esmu nabaga bārenis, palicis bez tēva! Bet mana māte! Arī tā ir mirusi! Ak, stāsti man par viņiem, lai es zinātu, kādi viņi bija! Sāc ar tēvu. Kā viņš gāja bojā? Pastāsti man par to.
Aloīze neko neatbildēja. Gabriels pārsteigts skatījās uz viņu.
— Es tev jautāju, kā mira mans tēvs? — viņš atkārtoja.
— Monsenjor! To zina tikai Dievs Kungs. Grāfs Žaks de Montgomerijs reiz izgāja no savas savrupmājas Parīzē un neatgriezās.