Tad viņš pats izlems, kas viņam jādara un ko viņš var izdarīt. Bet līdz tam laikam esi piesardzīga — drausmīgs naids viņu piemeklētu, ja viņu atrastu! Tas, kurš ir uzvarējis ērgli, nežēlos arī viņa dzimtu." Pasacījis to, viņš nomira, monsenjor, bet es, paklausot viņam, paņēmu jūs, nabaga sešgadīgu bārenīti, kurš tikai retu reizi bija redzējis savu tēvu, un aizvedu no Parīzes. Te jau zināja par grāfa mīklaino pazušanu, un bija aizdomas, ka nežēlīgie ienaidnieki draud katram, kas nes viņa vārdu. Šejienes ļaudis ieraudzīja jūs un, pro­tams, pazina, taču pēc klusas vienošanās neviens mani neizjautāja, neviens nebrīnījās par manu nerunīgumu. Pēc kāda laika mans vienīgais dēls, kas bija vienos gados ar jums, nomira no drudža. Dievam acīmredzot bija labpaticies, lai es pilnībā piederētu tikai jums. Visi izlikās, ka tic tam, ka dzīvs palicis mans dēls nevis jūs. Taču jūs kļuvāt arvien līdzīgāks sa­vam tēvam — gan pēc izskata, gan pēc rakstura. Jūsos modās lauva. Visiem bija skaidrs, ka jūsu liktenis ir kļūt par valdnieku. Bez prasīšanas manā mājā parādījās nodevas no ražas labākajiem augļiem. Labāko zirgu vienmēr atveda jums. Žamē kungs, Angerāns un visi pils kalpotāji re­dzēja, ka jūs augat par viņu likumīgo pavēlnieku. Viss jūsu uzvedībā lie­cināja par vērienu, drošsirdību un varenību… Un, visbeidzot, jūs sveiks un vesels sasniedzāt to vecumu, kad es varu uzticēties jūsu veselajam saprātam, bet jūs, parasti tik piesardzīgs un savaldīgs, uzreiz sākat runāt par atklātu atriebību!