Caurspīdīgā auduma tunika tikai mazliet apslēpa viņas daiļo augumu. Klaidā palaistie gaiši rūsganie mati sniedzās līdz ceļiem, un to kuplums viņas mazo, gaišo sejiņu, kas līdzinājās kamejai, darīja valdzinoši skaistu. Lielās safīrzilās acis, ko ieskāva garas melnas skropstas, mirdzēja, bet mazā sārtā mutīte pauda enerģiju.

Sarauktās uzacis un cieši sakniebtās līipas lieci­nāja, ka viņa ir par kaut ko norūpējusies. Pārlaidusi vērtējošu skatienu galdam, viņa aizslīdēja līdz lādei, kas stāvēja pie sienas un bija pilna ar dažādām tukšām stikla pudelītēm, un izvēlējās divas vismazā­kās Atgriezusies pie galda, viņa atvēra ziloņkaula lādīti un daļu no t^jā noglabāto pudelīšu satura ielēja savos stikla trauciņos. Pēc tam, tikpat viegli un ātri kā nākusi, nozuda aiz aizkara, kas slēpa dziļu nišu. Tur atradās guļasvieta, galds un tabu­rete. Mazas šauras durvtiņas labajā pusē veda uz kādu istabu.

Rūpīgi noglabājusi abas pudelītes savā jostā, jaunā meitene iekrita guļasvietā un, paslēpusi seju spilve- noSj iegrima pārdomās.

Sīs dīvainās un burvīgās būtnes vārds bija Erik- so, un pēc izcelsmes viņa bija grieķiete. Kādā no sadursmēm, kas bieži notika starp ēģiptiešiem un viņu nīstajiem svešzemniekiem kolonistiem, tika nogalināts Erikso tēvs. Māti viņa bija zaudējusi jau sen. Vecā radiniece, kas meiteni pieskatīja, neuzdro­šinājās protestēt, kad viens no uzvarētājiem aizveda Erikso un pēc tam pārdeva verdzībā.