Nākamajā dienā, tiklīdz uzlēca saule, Rameri sāka gatavot sfinksas pārvešanai uz Puarmas pili. Pārguris, sviedriem noplūdis, viņš atlaidās atpūsties tikai pēc tam, kad abi akmens milži, strādniekiem skaļi klaigājot, beidzot bija novietoti barkās, ar kurām bija paredzēts tos nogādāt uz prinča pili, kas ari, kuplu dārzu ieskauta, pacēlās Nīlas krastā.
Nedaudz atpūties un uzvilcis tīras drānas, Rameri pavēlēja sagatavot ratus un devās uz Puarmas pili.
Puarma, izskatīgs slaids cilvēks, dažus gadus jaunāks par Rameri, laipni un sirsnīgi sagaidīja tēlnieku. Abi bija mācījušies vienā un tajā pašā grieķu skolā un, lai gan piederēja pie dažādām aprindām, bija saglabājuši draudzīgas attiecības.
Puarma bija laimes pārpilns un visas savas rūpes veltīja pils sagatavošanai, lai varētu uzņemt jauno sievu. Uzskatīdams, ka mīlestība ir abpusēja, viņš nevarēja vien izvēlēties rotājumus, kas patiktu dievinātajai Nuitai.
Priekā starodams, viņš rādīja Rameri vāzes, paklājus un dažādas dārglietas, kas bija paredzētas nākamajai sievai. Uzzinājis, ka atvestas pasūtītās sfinksas, viņš kopā ar tēlnieku devās uz izkraušanas vietu.