Pie sienas piestiprinātais gaismeklis piešķīra to acīm fosforiscējošu mirdzumu, un pār Rameri ķer­meni pārskrēja māņticīgu baiļu trīsas. Ko gan viņš grib darīt — un vēl tādā vietā! Jā, šeit viņš un Nuita varēs mierīgi dusēt, līdz Amenhoteps viņus atmodinās.

Tās pašas dienas vakarā, kad pār zemi tikko bija nolaidusies nakts, Rameri klusi kā ēna ielavījās Nuitas pils dārzā un, noslēpies krūmu biezoknī, čet­ras reizes iekliedzās naktsputna balsī.

Pēc kādām desmit minūtēm parādījās maza nēģe- riete.

—  Seko man! Es tevi aizvedīšu pie trim palmām, kur viņa atnāks pie tevis.

Tur, starp kokiem, kas bija devuši šai vietai no­saukumu, stāvēja akmens sols.

Rameri apsēdās, taču viņam nenācās ilgi gaidīt, jo drīz vien parādījās tumšā apmetnī ietinusies sie­viete. Rameri pielēca kājās, apskāva viņu un nosēdi­nāja sev līdzās.

—  Kā ir, Rameri, vai tu mani nomierināsi un beidzot pastāstīsi par solīto glābšanās iespēju? — jautāja princese, nometusi apmetni.

Nuita bija ļoti skaista: slaida, ar lielām melnām acīm un tādiem pašiem melniem matiem. Šajā brīdī viņas vaigi bija nobāluši, bet acīs vīdēja bailes un nemiers.

—  Nomierinies, mana mīļā! Tūlīt tu pilnīgi pārlie­cināsies, ka glābiņš ir iespējams. Viss ir nokārtots un sarunāts ar dižo magu Amenhotepu, viņš mūs atbalsta. Tomēr piesardzības dēļ es tev tagad visos sīkumos šo plānu neizklāstīšu. Tikai kāzu dienā pēc ceremonijas tu visu uzzināsi. Vai tu zini, kur Puar- mas dārzā atrodas piramīda?