— Es tevi sargāšu kā uzticams suns, — atbildēja punduris.
— Paldies, draugs! Es zinu, ka varu uz tevi paļauties, tāpēc bez bailēm uzticu tev kā savu, tā arī Rameri dzīvību. Labi iegaumē — sfinksu var pagriezt, ja piespiež lotosa kausiņu, un šķidrums, kas mani atmodinās, atrodas š^jā pudelītē ar balto zeltīto vāciņu. Pilnīgi pietiek ar trim pilieniem siltā vīnā. Dzīvo šeit kopā ar veco Snefri. Neviens jums pāri nedarīs un no šejienes ārā nedzīs, jo neviens nezinās, kas noticis ar Amenhotepu. Domās, ka viņš vai nu izbraucis darīšanās, vai arī slēpjas no ļaužu acīm, lai nodarbotos ar augstāko maģiju. Bailes sargās maga mājokli labāk par jebkādu sardzi. Izkrāsotajā koka lādē, kurā es glabāju savas drēbes un kuras atslēgu tev uzticu, tu atradīsi divus maisiņus: vienu ar zelta, bet otru — ar sudraba gredzeniem.
Tos es tev dāvinu. Tādējādi tev nekā netrūks, un tu mierīgi varēsi sagaidīt manas atmošanās brīdi. Amenhoteps pareģoja svarīgus notikumus, kas izmainīs Ēģiptes tagadējo iekārtu. Un tomēr modini mani ne agrāk kā pēc divdesmit, mazākais — piecpadsmit gadiem. Tad Nuita, ja vien būs dzīva, būs jau veca un neglīta, bet mēs ar Rameri atdzimsim skaistuma un jaunības plaukumā. Vai tu mani labi saprati, Bizu?