— Nekas, laiks ir diezgan ilgs, — Gurikaps domīgi nomurmināja. — Varbūt pa šo laiku viņa atradināsies no ļaundarībām … Bet te rakstīts, ka man jāsasprindzina viss gribasspēks, lai burvestība iedarbotos, un, pats galvenais, man jābūt blakus Arah- nai, kad es skaitīšu buramos vārdus, citādi tie neiedarbosies. Un tas ir visgrūtāk . ..
No visiem izlūkiem — zvēriem un putniem — Gurikaps uzzināja, ka Arahnu pēkšņi pārsteigt nav iespējams. Viņai apkārt pastāvīgi ņudzēja rūķi — tie savu kundzi brīdināja no visām briesmām. Bez tam burve prata pieņemt izskatu, kādu vien gribēja. Viņa varēja pārvērsties par lapsu vai ūpi, ziedošu ābeli vai sausu celmu. Viņu notvert bija ārkārtīgi sarežģīti.
Gurikaps pamatīgi sagatavojās sava nodoma izpildīšanai. Garos un šausmīgos buramos vārdus viņš iemācījās no galvas, lai vajadzīgajā brīdī nesajuktu un nebūtu ar acīm jāmeklējas pa maģiskās grāmatas rindiņām. Pēc tam viņš aicināja palīgā visus meža zvērus un putnus. Zvēri un putni labprāt atsaucās burvja aicinājumam: Arahna visiem bija pietiekami sariebusi, un viņi būtu priecīgi, ja tiktu no ļaunās burves vaļā.
Norunātajā dienā un stundā ieleju, kur atradās Arahnas mītne, ielenca neskaitāmi dažādu dzīvnieku bari. Bija sanākuši bizoņi un tauri, lauvas un tīģeri, hiēnas, šakāļi, vilki, āpši un zaķi, peles un žurkas, koku zaros lēkāja oposumi, caunas un vāveres. Gaisā riņķoja ērgļu, kondoru, vanagu bari, tarkšķēja žagatas, ķērca vārnas, ātriem spārniem gaisu šķeldamas, šaudījās bezdelīgas…