Ernests izlikās nemanām izaicinājumu. Tas bija viņa parastais paņēmiens — sakaut pretinieku ar viņa paša ieroci, un to viņš darīja arī tagad, pie kam viņa starojoši laipnā sejas izteiksme vēl pasvītroja viņa vārdus.
— Tātad jūs, bez šaubām, sapratīsiet to filozofijas definējumu, kādu es jums sniegšu. Bet vispirms es brīdinu jus: vai nu uzrādiet tanī kļūdas, vai palieciet pie savas metafiziskās klusēšanas. Filozofija neapšaubāmi ir visplašākā zinātne. Tās domāšanas metode ir tāda pati kā jebkurai atsevišķai zinātnei un kā visām atsevišķām zinātnēm. Un ar šo pašu domāšanas metodi, induktīvo metodi filozofija sakausē visas atsevišķās zinātnes vienā lielā zinātnē. Jo, kā Spensers saka, katras atsevišķas zinātnes pamatos ir daļēji vieni un tie paši atzinumi. Filozofija apvieno tos atzinumus, ko pārējās zinātnes savākušas. Filozofija ir zinātņu zinātne, galvenā zinātne, ja jums tā patīk. Ko jūs sakāt par manu definīciju?
— Pavisam slavējami, pavisam slavējami, — Dr. Hemerfīlds gausi nomurmināja.
Bet Ernests bija nesaudzīgs.
— Neaizmirstiet, — viņš brīdināja, — ka mana definīcija ir metafiziķiem liktenīga! Ja jūs tagad neuziesiet kļūdu manā definīcijā, tad vēlāk jums nebūs nekādu tiesību nākt klajā ar metafiziskiem argumentiem. Jums vajadzēs visu mūžu meklēt šo kļūdu un metafiziski klusēt, kamēr jūs to atradīsiet.
Ernests brītiņu gaidīja. Iestājās mokošs klusums. Dr. Hemerfīlds jutās aizskarts un reizē pārsteigts. Ernesta asais uzbrukums bija laupījis viņam līdzsvaru.
Viņš nebija pieradis pie tik vienkāršiem un tiešiem cīņas paņēmieniem. Kā lūgdamies viņš pārlaida skatienu sēdētājiem, bet neviens nedomāja viņam palīdzēt. Es pamanīju, ka tēvs smīn aiz salvetes.
— Ir vēl viens paņēmiens, kā sakaut metafiziķus, — Ernests runāja tālāk, pa pilnam izbaudījis Dr. Hemer- fīlda sakāvi. — Spriediet par viņiem pēc viņu darbiem! Ko viņi darījuši cilvēces labā? Radījuši iztēlē dažādas māņu ainas un pacēluši savu ēnu dievības godā.