Inspektors Deivenports izdzēra glāzīti un teica:

—     Bet jūs taču …

—    Esmu ekstraterologs. Jā. Mani interesē citas pasaulesr bet tas nebūt nenozīmē, ka man tās jāapmeklē. Ak kungs, vai tiešām jābūt ceļotājam, kas pārvar laiku, lai varētu iegūt vēsturnieka diplomu?

Doktors apsēdās, apaļā seja atkal izplūda smaidā, un viņš jautāja:

—     Bet tagad sakiet — kas jūs īsti interesē?

—     Esmu atnācis, — inspektors sacīja, saraucis uzacis, — lai konsultētos ar jums par kādu slepkavību.

—    Slepkavību? Ko es jēdzu par slepkavībām?

—    Doktor Ert, šī slepkavība izdarīta uz Mēness.

—     Brīnums gan!

—     Vairāk nekā brīnums. Tam nav precedenta, doktor Ert. Piecdesmit gados, kamēr pastāv Mēness domīnija, ir ga­dījies, ka eksplodē kosmosa kuģi vai no skafandra izplūst gaiss. Cilvēki ir sadeguši Mēness apgaismotajā pusē, nosaluši ēnas pusē un gājuši bojā, nosmakdami gan vienā, gan otrā pusē. Daži bijuši pat tik izmanīgi, ka nositušies, krizdami no klints, ko izdarīt nav nemaz tik viegli, ņemot vērā Mēness mazo gravitāciju. Taču pa visu šo laiku nevienu cilvēku uz Mēness kāds cits cilvēks nav noslepkavojis ar iepriekšēju nodomu … Tas noticis pirmoreiz.

—     Kā izdarīta slepkavība? — doktors Ērts jautāja.

—     Nošaujot ar blasteru. Taču apstākļi sagadījušies tik lai­mīgi, ka likuma pārstāvji ieradušies nozieguma vietā nepilnu stundu pēc slepkavības.