Patruļkuģis pamanījis gaismas zibsni uz Mēness virsmas. Jūs taču saprotat, ka Mēness apēnotajā pusē šāds zibsnis redzams ļoti tālu. Pilots ziņojis par redzēto uz Mēness pilsētu un laidies lejup. Apmezdams līkumu, viņš Zemes gaismas atspīdumā ieraudzījis aizlidojošu kuģi — un zvērē, ka neesot pārskatījies. Nolaidies uz Mēness virsmas, pilots atradis tur apdegušu līķi un putekļos pēdas.

—     Jūs domājat, ka šis zibsnis bijis blastera šāviens? — ievaicājās doktors Ērts.

—     Neapšaubāmi. Slepkavība notikusi pavisam nesen. Līķis vēl nav bijis viscaur sasalis. Pēdas atstājuši divi cilvēki. Rūpīgi izmērot, konstatēts, ka putekļos iespiestajām pēdām ir atšķirīgi diametri; citiem vārdiem sakot, zābaki bijuši da­žāda lieluma. Pēdas galvenokārt vedušas uz krāteriem GC-3 un GC-5. Tie ir divi…

—    Es gan zinu tikai Mēness krāteru apzīmēšanas oficiālo sistēmu, — doktors Ērts mīlīgi iebilda.

—     Hm… Vārdu sakot, krāterī GC-3 pēdas saskatītas līdz krātera nogāzes plaisai, kurā atrastas sacietējuša pumeka drumslas. Rentgenanalīzē konstatēts …

—    Dziedošie pulkstentiņi, — ekstraterologs iesaucās liela uztraukumā. — Vai tiešām šī slepkavība saistīta ar dziedoša­jiem pulkstentiņiem?

—    Un ja nu tas tā būtu? — inspektors apjucis jautāja.