— Patiešām? Inspektor, bet kas tad jums liedz rīkoties tālāk?
— Doktor Ert, zināt un pierādīt nav viens un tas pats. Diemžēl viņam nav alibi.
— Jūs laikam gribējāt sacīt — «Diemžēl viņam ir alibi»?
— Es gribēju sacīt to, ko esmu pateicis. Ja viņam būtu alibi, es prastu pierādīt, ka tas ir viltots alibi, jo tas patiešām būtu viltots. Ja viņš uzdotu lieciniekus, kas ar mieru liecināt, ka nozieguma izdarīšanas brīdī redzējuši viņu uz Zemes, lieciniekus varētu pieķert melos. Ja viņš uzrādītu dokumentus, varētu konstatēt, ka tie ir viltoti vai izdarīta kāda cita blēdība. Diemžēl noziedznieks ne ar ko līdzīgu neargumentē.
— Ar ko tad viņš argumentē?
Inspektors Deivenports sīki jo sīki pastāstīja par Peitona īpašumu Kolorādo štatā un beigās teica:
— Peitons vienmēr tur pavada augusta mēnesi pilnīgā vientulībā. Pat ZIB bija spiests to apstiprināt. Arī zvērinātiem piesēdētājiem, ja mēs nespēsim pārliecinoši pierādīt,, ka Peitons bijis uz Mēness, būs jāsecina, ka viņš arī šo augustu dzīvojis savā īpašumā.
— Kāpēc domājat, ka viņš patiešām bijis uz Mēness? Varbūt viņš nemaz nav vainīgs.
— Ir vainīgs! — Deivenports gandrīz kliedza. — Jau piecpadsmit gadu velti pūlos savākt pret Peitonu pietiekamus pierādījumus. Tagad Peitona noziegumus es saožu jau pa gabalu. Apgalvoju, ka uz visas Zemes vienīgi Peitons ir tik liels nekauņa, ka uzdrošināsies pārdot nelegāli iegūtus pulkstentiņus — un turklāt viņš zina visus varbūtējos pircējus.