Eka bija celta no tērauda un betona vienā no visnomaļākajiem Zemes stūrīšiem; nams atradās augstu virs jūras līmeņa,
un ēku gandrīz no visām pusēm aizsargāja kalni, kas sniedzās vēl augstāk. Mājai bija sava elektrostacija un ūdensvads, savienots ar kalnu strautiem, saldēšanas kameras, kurās uzreiz varēja ievietot kādus desmit govju liemeņus, pagrabs atgādināja cietoksni ar veselu arsenālu ieroču, kuri domāti nāves baiļu trakuma pārņemto ļaužu baru uzbrukuma atvairīšanai, taču šie bari tā ij neuzbruka. Kondicionētā gaisa ierīce spēja tīrīt gaisu bezgalīgi ilgi, iekams no tā būtu iztīrīts viss, izņemot radioaktivitāti (diemžēl cilvēks ir nepilnīgs radījums!).
Šajā glābšanās oāze Peitons, zvērināts vecpuisis, ik gadu pavadīja visu augustu. Viņš uz visiem laikiem izslēdza savu mītni no sazināšanās ar ārpasauli — atteicās no televīzijas ierīcēm, no avīžu telesadalītāja. Peitons iežogoja savu īpašumu ar spēka lauku un uzstādīja signalizēšanas mehānismu tanī vietā, kur žogs šķērsoja vienīgo kalna taku, pa kuru varēja uzkāpt līdz Peitona mājai.