Trīsdesmit pirmajā jūlijā, tāpat kā ik gadus šinī dienā, Lūiss Peitons ieradās Hamspointā ar savu antigravitācijas mašīnu un universālveikalā pasūtīja visu, kas varēja ievaja- dzēties nākamajā mēnesī. Pasūtījums bija ļoti parasts. Patiesību sakot, uz mata tāds pats kā iepriekšējo gadu pasūtījumi.
Veikala vadītājs Makintairs uzmanīgi pārbaudīja pasūtījumu, paziņoja par to Kalnu rajona Centrālajai noliktavai Denverā, un pēc stundas visas pieprasītās preces bija piegādātas pa masu kravu transportēšanas līniju. Peitons ar Ma- kintaira piepalīdzību sakrāva preces savā mašīnā, kā parasti, atstāja desmit dolārus dzeramnaudas un atgriezās mājās.
Pirmajā augustā pulksten divpadsmitos vienā minūtē Peitons ieslēdza pilnu jaudu spēka laukā, kurš ierobežoja viņa īpašumu, un tagad bija pilnīgi nošķirts no ārpasaules.
Taču šoreiz notikumu parastā norise tika pārtraukta. Peitons ar gudru ziņu bija atstājis savā rīcībā astoņas dienas. Šinī laikā viņš rūpīgi un bez steigas utilizēja tik daudz pārtikas produktu un citu preču, cik viņš būtu patērējis visā augusta mēnesī. Šinī darbā viņam palīdzēja atkritumu kameras, kas paredzētas visa nederīgā iznīcināšanai, — tas bija jaunākais modelis, kas itin visu, pat metālus un silikātus viegli pārvērta par sīkiem jo sīkiem molekulāriem putekļiem, kurus nevarēja konstatēt ne ar kādām analīzēm.