Divas dienas pavadītas kosmosa telpā, un tagad jau divas nedēļas pavadītas uz Mēness. Peitons jau no paša sākuma nojauta, ka būs vajadzīgas tieši divas nedēļas. Viņam nebija nekādu ilūziju par paštaisītajām kartēm, kuras zīmējuši cilvēki, kas neko nejēdz kartogrāfijā. Šāda karte varēja būt palīgs tikai pašam tās sastādītājam — tam palīgos nāktu atmiņa. Visiem citiem šāda karte bija vienīgi sarežģīts rēbuss.
Kornels parādīja karti Peitonam pirmoreiz tikai tad, kad viņi jau bija kosmosā. Kornels pazemīgi smaidīja.
— Ser, galu galā tas taču mans vienīgais trumpis.
— Vai šo karti salīdzinājāt ar Mēness kartēm?
— Mister Peiton, šajā nozarē es taču neko nesaprotu. Pilnīgi paļaujos uz jums.
Peitons salti uzlūkoja Kornelu un atdeva viņam karti. Tajā lūkojoties, šaubas neradīja tikai Tiho Brages krāteris, kurā atradās Mēness pazemes pilsēta.
Lai nu kā, bet astronomija viņiem mazliet piepalīdzēja. Tiho Brages krāteris atradās Mēness apgaismotajā pusē, tātad jāšaubās, vai patruļkuģi tur dežurēs, un tāpēc Peitonam un Kornelam bija lielas izredzes, ka viņus nepamanīs.
Peitons, izmantodams antigravitāciju, bīstamā ātrumā nolaidās ar kosmosa kuģi krātera kraujas ēnā. Saule jau bija garām zenītam, un ēna nevarēja kļūt mazāka.