1941. gada 25. jūnijā Raup-Dīmenss, ģērbies padomju miliča formā, startēja transporta planierī no Kenigs- bergas militārā lidlauka. Viņam līdzi bija patšautenes, dinamīts, granātas un desmit izmeklētu rīkļurāvēju. Norunātajā vietā tos sagaidīja bijušais aizsargu priekšnieks Ķīsis ar saviem vīriem.
Raup-Dīmeiass vēl tagad labi atcerējās dzīvokli Brīvības gatvē, kur viņus ieveda Ķīsis. Kaut gan bija paredzama nikna cīņa, viņš tur jutās visai ērti. Šturmfīrers pārlaida skatienu guļamistabas greznajai iekārtai un paguva ievērot itin visu — gan apaļo tualetes spoguli, kas rādīja puspievērtās durvis uz vannas istabas balto mirdzumu aiz tām, gan dārgo sieviešu kimono uz gultas, gan Karēlijas bērza kārbu ar papirosiem, par kuriem viņš sevišķi nopriecājās, jo paša cigarešu krājums drau
dēja izsīkt. Tad Raup-Dimenss nolaida aizkaru, atstājot tikai šauru spraugu, pa kuru varēja novērot ielu, piebīdīja pie loga ērtu krēslu, ieņēma šaušanai izdevīgu pozi- ciju, nostādīja patšauteni un ar aizdedzinātu papirosu mutē sāka omulīgi gaidīt.
Ķīsis un pārējie arī ieņēma posteņus. Raup-Dīmenss pamanīja, ka Švarcs — viens no viņa diversijas grupas dalībniekiem — slepus iebāza kabatā zelta pūdertrauku. «Mēs esam un paliksim sveši ļaudis,» viņš nodomāja, ar neslēptu pārākuma apziņu lūkodamies savos padotajos, kuru sejas lielāko tiesu pauda trulu vienaldzību vai arī drudžainas alkas pēc laupījuma. Tie bija no tās pašas sugas, kas domāja, ka Francija iekarota tikai tādēļ, lai viņi varētu ielauzties dzīvokļos, izvarot francūzietes un, projām ejot, piemiņai pievākt rokas pulksteņus. Šo idiotisko tieksmi pēc sīkām trofejām Raup-Dīmenss nesaprata. Cita lieta — Elzasas ogļraktuves, Transilvānijas kvieši, Baku nafta. Karagājienos viņu valdzināja arī kaut kas cits — apskurbinošais asins tvans, kas, vienreiz izbaudīts, dzina un dzina uz priekšu. Tam pievienojās tāda varas sajūta, ko miera apstākļos nevarēja sniegt pat tēva miljoni. Ne alkohols, ne sievietes, ne azarts nespēja aizvietot tos brīžus, kad viņa priekšā stāvēja komunists, kuru Raup-Dīmenss ar vienu vienīgu pirksta kustību varēja atdot nāvei.