Klusībā cerēdams to sastapt Graudnieka viesībās, Ķīsis pagriezās un devās uz mājām pārģērbties.
Kad pēc pusstundas Ķīsis skūpstīja Melsiņai roku un teica savu vārdu, viņš ar gandarījumu konstatēja, ka šī gaišmate nepazina smalki tērptajā kungā pirmītējo rupjo strādnieku.
Koka žalūzijas bija nolaistas, vairākas stāvlampas un sarkaniem plīvuriem maskētas neona caurules izstrā- voja remdinātu gaismu. Viesi valstījās uz zemiem dīvāniem. Pie vienas sienas bija ierīkots kas bāram līdzīgs.
Jā, noskaņa zālē Ķīsim atgādināja dansingu «Fox- trottdiele» un solīja saistošu vakaru. To pašu solīja arī smaids un liegā kustība, ar kādu Melsiņa aicināja viņu apsēsties sev blakus.
Namamāte Ķīsi iepazīstināja ar pārējiem.
Ķīsis iegaumēja katru uzvārdu. Lai gan viņa darbības lauks neietvēra šīs aprindas, kuras gestapo arhīvos mēdza apzīmēt ar lakonisko vārdu «līdzskrējēji», aģents nešaubījās, ka Lange labprāt uzklausītu ziņojumu par klātesošo kungu sīkajiem grēkiem.
— … Privātdocents Grāves kungs, — iepazīstināja namamāte.
Pelēkā mēteļa un brūnās platmales īpašnieks, tāpat kā Melsiņa, nepazina aģentu, bet viņš, atcerēdamies veltīgo sekošanu un nolādēto Zani, tomēr saīga.
— Grāves kungs ir liels oriģināls, — čivināja Graud- niece. — Iedomājieties, viņš neieredz vāciešus. Tādēļ nevarēju ielūgt fon Plantas kungu . . .
— Cik žēl! Manuprāt, pulkvedis fon Planta ir apburošs vīrietis, — iesaucās Melsiņa. — Es vispār dievinu vāciešus. Viņi ir tik iznesīgi kavalieri, tik smalki audzināti.
Aiz degunkniebja stikliem uzzibsnīja Grāves ironiskais skatiens:
— Kas attiecas uz kavalieru iznesību, jums, bez šau- bam, lielākā pieredze … Bet jus nevarat neredzet, ka aiz visa smalkuma slēpjas kaut kas cits …
«Ak, tāds putniņš tu man esi!» Ķīsis nodomāja, apmierināts, ka pirmītējā antipatija nav bijusi bez pamata.