Visvaldis Burtnieks aizbultēja durvis un atlaidās tajā pašā krēslā, kurā nupat bija sēdējusi Elize Svempa. Arī viņš vakaros jutās nožēlojami. Vainīga bija sirds. Scle- rosis aortae — tas skanēja skaisti, gandrīz kā Ilorācija heksametrs. Bet, kad uznāca cenzūra — tā Burtnieks pašironiski dēvēja brīžus, kad sirds pamira, — viņš ne­varēja sev piedot, ka 1941. gada pavasarī bija atteicies no ceļazīmes uz sanatoriju Kaukāzā. Tagad nebija nekā­das iespējas ārstēties.

Nebija nekāds brīnums, ka Burtnieka sirds bieži strei­koja — jaunības dienās viņš to maz bija saudzējis. Cēlies no trūcīgas darbaļaužu ģimenes, Visvaldis par savu dzīves mērķi bija spraudis apgūt zināšanas un sniegt tās citiem. Strādājot dažādus gadījuma darbus, ar lielu neat­laidību viņam bija izdevies kaut kā izkulties un pabeigt augstskolu. Taču izrādījās, ka čaukstošais diploms, ko viņš bija saņēmis no rektora rokām, neienesa viņa dzīVē nekāda atvieglojuma. Viss bijis velts — pārtikšana no sausas maizes un cerībām, pie grāmatām pavadītās nak­tis, hroniskās galvas sāpes. Tāpat kā daudzi buržuāziskās Latvijas universitātes diplomandi, Visvaldis nevarēja at­rast piemērotu darbu. Bet tieši šī vilšanās noveda viņu uz pareizā ceļa …

Burtnieks pēc dabas bija sabiedrisks cilvēks. Taču tagad, apstākļu spiests, viņš bez kurnēšanas atteicās no saviem daudzajiem pirmskara paziņām. Gandrīz vienīgie, ar kuriem iznāca sarunāties, bija kaimiņi un nedaudzie grāmatu pasūtītāji.

Lūk, šis ģenerālis Hartmuts, kas kolekcionēja erotisku literatūru visādās valodās. Ko viņš ar to dara, nevar saprast, jo, izņemot vācu valodu, ģenerālis nevienu citu neprata. Pats viņš reti rādījās aģentūras kantorī, bet jo biežāk sūtīja savu šoferi Baueru, kas Burtniekam likās daudz izglītotāks par priekšnieku. Bauers jau tāpēc vien piederēja pie simpātiskiem apmeklētājiem, ka nekad ne­sveicināja «Ileil Hitler», kā to darīja citi vācieši. Priekš­nieka pasūtītās grāmatas viņu nemaz neinteresēja, toties viņš šodien bija izlūdzies no Burtnieka fašistiskajā Vā­cijā aizliegtos Heines dzejoļus un Stefana Cveiga noveles.



45 из 208