. . . Rīgā dzīvoja divas dažādas dzīves. Naktī Biķer­nieku mežā šāva, pa aptumšotajām ielām nez kurp un nez kādēļ joņoja ar ložmetējiem apbruņotās motocik­listu vienības, gestapo telpās aiz maskēšanās aizkariem līdz pašam rītam dega gaisma. Naktī ielās parādījās ne­redzamu roku izlipināti uzsaukumi, varbūt kādā dzī­voklī aiz cieši aizslēģotiem logiem klusu sačukstējās daži vīri, varbūt kāda sieviete, uzmetusi radiouztvērējam spilvenu, klausījās ziņas no Maskavas. Piecēlies katrs ar drebošu sirdi steidzās uzzināt, vai fašistiskā tumsa nav aprijusi kādu tuvinieku vai draugu.

Dienā Rīga atkal pārvērtās šķietami mierīgā pilsētā. Nomalēs kūpēja dūmeņi, un sievas stāvēja rindā pie pār­tikas veikaliem, kioskos laikraksti un žurnāli oda pēc svaigas iespiedkrāsas, virsnieki nodeva pastā lielas pa­kas nosūtīšanai uz Vāciju, pilsētas centrā spilgti plakāti reklamēja pēdējo UFA filmu, elegantas dāmas pa.staigā­jās ar maziem klēpja sunīšiem, kurus rotāja košas lentas.

Skaidrīte un Ēriks iegriezās klusā vecpilsētas ieliņā. Bulvāru liepas aizstāja melni apkvēpuši mūri, franču, vācu un Tomberga parfīmus — spīķeru vieglā trūdu smaka. Šur tur uz palodzēm vīta petūnijas un kreses, uz stāvajiem kārniņu jumtiem čīkstēja vēja rādītāji, kāda torņa smailē tupēja liels čuguna runcis un zaļām stikla acīm stīvi vēroja jauniešus.

Skaidrīte aizveda savu draugu uz Doma muzeju. Ēriks tur bija pirmo reizi, bet viņa domas pārāk no­darbināja šodiena, lai varētu uzņemt sevī sen aizritēju­šos laikus. Lēnām viņi abi soļoja gar pirmatnējo asumu zaudējušiem bruņinieku zobeniem, ar zaļu oksidējumu klātām vara monētām, izbalējušiem cunftu karogiem — šie divi nākotnes cilvēki — putekļainajā pagātnes val­stībā. Viņi apsēdās kādā stūrītī zem senlaicīgās karave- las modeļa, kas karājās pie griestiem. Skaidrīte ar ne­uzmanīgu kustību aizskāra to, un burinieks ar garo bugšpritu sāka šūpoties kā dipvadsmit ballu vētrā.

—    Es arī savā laikā krāju modeļus, — teica Ēriks. Tā bija pirmā reize, kad viņš kaut ko pastāstīja par sevi. — Visvairāk lepojos ar «Svēto Annu», zini, viens no tiem trim kuģiem, ar kuriem Kolumbs brauca atklāt Ameriku. To bija izgriezis mans vectēvs. Viņš kādreiz dienējis krievu kara flotē.



63 из 208