«Mortimer, te teikts tā: «Wāhrend eines Gewit- ters entferne man Metalle wie z. B., Ringe, Uhren, Schlūssel, etc., von sich und halte sich auch nicht an solehen Stellen auf, wo viele Metalle bei einan- der liegen, oder mit anderen Korpern verbunden sind, wie an Herden, Offen, Eisengittern und dgl.» [2] Ko tas nozīmē, Mortimer? Vai tas nozīmē, ka metala priekšmeti jātur pie sevis, vai tas nozīmē, ka tie jātur tālāk no sevis?»
«Es patiesi nezinu. Liekas, tur viss saputrots. Visi vācu padomi vairākā vai mazākā mērā saputroti. Manuprāt, gandrīz visi lietvārdi šajā teikumā ir dativā, bez tam te klāt piejaukts mazliet arī ģeni- tivs katram gadījumam, — un tātad, es domāju, tas drīzāk nozīmē, ka metāli jātur klāt.»
«Droši vien tā tas arī ir. Pats par sevi saprotams, ka tā tam arī jābūt. Saproti, zibcņnovedēja vietā. Uzliec galvā savu ugunsdzēsēja ķiveri, Mortimer, tā gandrīz viscaur ir no metala.»
Paņēmu un uzliku galvā ķiveri — ļoti smagu, neērtu un lieku priekšmetu karstā vasaras naktī smacīgā istabā. Pat naktskrekls, arī tas man šķita nevajadzīgs.
«Mortimer, es domāju, ka ķermenim arī vajadzīga kāda aizsardzība. Apjoz, lūdzu, savu zemessarga zobenu!»
Es paklausīju.
«Tagad, Mortimer, tev kaut kādā veidā jāpa- sarga arī kājas. Vai tu nepieliktu piešus?»
Es tos pieliku, nebilzdams ne vārda un valdīdams dusmas.