Es biju nesaprašanā. Nespēju aptvert, kālab gan pieci tūkstoši iezemiešu pacieš šo tirānu izčākstējušas garneles izskatā. Tīrais brīnums, ka viņš jau sen nebija ņēmis galu pēkšņā nāvē. Pretstatā bailīgajiem melanēziešiem šejienieši bija lepni un kareivīgi ļaudis. Lielajā kapsētā kapu kopiņu galvgaļos un kājgaļos vēl gulēja asiņainās pagātnes liecinieki — vaļu tauku kasīkļi, vecas, sarūsējušas bajonetes un dunči, vara bultas, stūres ķēdes, harpūnas, ar bumbām šaujamu lielgabalu stobri, ķieģeļi, kas varēja būt nākuši vienīgi no vaļu mednieku kuģa kausējamās krāsns, un senas bronzas lauskas no sešpadsmitā gadsimta — tās apstiprināja leģendas par pirmajiem spāņu jūras braucējiem šajās zemēs. Kuģis pēc kuģa bija trau- kuši nest nelaimi Oolongai. Vēl pirms nepilniem trīsdesmit gadiem vaļu ķērājs «Blennerdeila», iebraucis lagūnā salabot bojājumus, tika iznīcināts līdz ar visu ekipāžu. Tādā pašā veidā gāja bojā arī sandalkoku tirdzniecības kuģa «Gasketa» apkalpe. Lielo franču barku «Tulona», kas bezvēja dēļ kavējās atolā, salinieki ieņēma pēc sīva kautiņa un nogremdēja Lipau šaurumā, vienīgi kapteinim un nedaudziem matrožiem izdevās izglābties lielajā kuģa laivā. Spāņu kuģa bronzas lūžņi vēstīja par to, kā pazudusi viena no.pirmajām pētniecības ekspedīcijām. Tas viss ir vēstures materiāls, un dokumentus par to, atzīmētus pēc kuģu nosaukumiem, var atrast Klusā okeāna Dienvid- jūru kuģniecības direkcijā. Bet šī te bija cita — nerakstītā vēsture, ko man tagad vajadzēja iepazīt. Un šai mācības laikā es nevarēju vien beigt brīnīties, kālab pieci tūkstoši mežonīgu iezemiešu atstāj pie dzīvības vienu vienīgu deģenerējušos skotu despotu.