_ Kādā tveicīgā pēcpusdienā mēs abi ar Makelisteru sēdējām verandā, raudzīdamies pāri lagūnai, kas zaigoja brīnumainās dārgakmeņu nokrāsās. Mums aizmugurē aiz simt jardu platās, palmām apaugušās smilšu strēmeles pret rifu krākdama brāzās ārējā bangotne. Bija šausmīgi karsts. Mēs atradāmies uz ceturtā dienvidu platuma grāda, un saule, pirms dažām dienām šķērsojusi ekvatoru savā ceļojumā uz dienvidiem, stāvēja mums tieši virs galvas. Nepūta ne mazākā vēsmiņa — ūdens līmenis pat neietri- zuļojās. Dienvidaustrumu pasātu laiks tuvojās beigām, un ziemeļrietumu musoni vēl nebija sākuši pūst.

— Dejot viņi nejēdz ne vella, — Makelisters noteica.

Biju nejauši ieminējies, ka polinēziešiem ir skaistākas dejas neka papuasiem, bet Makelisters to neatzina — nekāda cita iemesla dēļ kā vienīgi aiz sava kašķīguma. Tomēr bija pārāk karsts, lai strīdētos, un es neko neiebildu. Bez tam ne reizes vēl nebiju redzējis Oolongas iemītnieku dejas.

— Tūliņās jums to pierādīšu, — viņš paziņoja un uzsauca melnajam Jaunhanoveras zēnam, līguma algotnim, kas izpildīja pavāra un galvenā sulaiņa pienākumus. — Ēi, puis, pasaki tur tam šo karalim, lai nāk šur pie manisl

Zēns aizskrēja, un drīz ieradās pirmais ministrs, kas uztraucies un nelaimīgs garum gari taisnojās. īsi sakot, karalis guļot — un viņu nedrīkstot traucēt.

— Karalis gauži stipri midzis būt, — ministrs nobeidza savu runu.

Makelisters tā pārskaitās, ka galvenais ministrs bez kavēšanas ņēma kājas pār pleciem, lai tūdaļ atkal atgrieztos līdz ar pašu karali. Abi viņi izskatījās lieliski, it īpaši karalis, kas varēja būt savas sešas pēdas un trīs collas garš. Viņa sejā jautās ērgļa vaibsti, kādi tik raksturīgi Ziemeļamerikas indiāņiem. Viņš bija dzimis valdnieks — kā pēc izskata, tā pēc_izcelsmes. Klausoties karalim acis liesmoja, bet ar lēnprātīgu padevību viņš izpildīja Mak- elistera pavēli sapulcināt ciematā pāris' simtu vislabāko dejotāju — gan vīriešus, gan sievietes. Un tad viņi dejoja — veselas divas mokpilnas stundas viņi dejoja negantajā saules svelmē. Ļaudīs tas vis nemodināja mīlestību pret Makelisteru, tomēr viņš par to necēla ne ausu un, kad dejas bija beigušās, aiztrieca tos mājās ar paļām un nievām.