Uz ekrāna vēlreiz pazibēja beigu kadrs, šoreiz nekustīgs, jo projekcijas aparāts bija izslēgts. Ar tādu kā godbijību zinātnieki cieši vērās klusajā pagātnes tēlā, kamēr mazais divkājis savukārt lūkojās uz viņiem ar tam raksturīgo uzpūtību.

Pēdējo reizi Laikā tas simbolizēs cilvēku rasi. Venēras psihologi analizēs tā darbību un novēros katru tā kustību, līdz viņi varēs rekonstruēt tā smadzeņu uzbūvi. Par to sarakstīs tūkstošiem grāmatu. Tiks izdomātas juceklīgas filozofijas, lai izskaidrotu tā iztu­rēšanos. Bet viss šis darbs, visi šie pētījumi būs gluži veltīgi.

Lepnā un vientuļā figūra uz ekrāna droši vien sardoniski smīnēja par zinātniekiem, kuri atsāka savus mūžsenos, neauglīgos mek­lējumus. Tās noslēpums paliks neatminēts, kamēr vien pastāvēs Visums, jo neviens nekad vairs nevarēs izlasīt Zemes mirušo valodu. Nākamajos gadsimtos vēl miljoniem reižu šie pēdējie vārdi pazibēs uz ekrāna, un neviens nekad neuzminēs to nozīmi: «Volta Disneja ražojums».

A. AZIMOVS

ŽĒLSIRDĪGIE MAITASPUTNI

Jau piecpadsmit gadu harrieši bija uzturējušies savā bāzē Mēness otrā pusē.

Tas bija kaut kas nepiedzīvots, kaut kas nedzirdēts! Neviens harrietis nebūtu ticējis, ka tas var vilkties tik ilgi.